1931. gads

< 1930 < 1931 > 1932 >

1931-06-19 Bauskas Vēstnesis Nr25, rakstīja

Mācības gada akts Bauskas valsts ģimnāzijā

Š.g. 17. jūnijā valsts ģimnāzija Bauskā noslēdza savas darbības divpadsmito gadu. Mācības gada aktu ievadīja māc. G. Turs ar attiecīgu lūgšanu, tam sekoja direktora P. Pakalniņa ziņojums par ģimnāzijas darbību notecējušā gadā.

1930.-31. māc. gadā ģimnāzijā darbojās kā mācības spēki 13 personas, 9 vīrieši un 4 sievietes. Noturētas 22 paidagoģiskas un 10 skolas padomes sēdes, kurās apspriesti visi svarīgākie bērnu audzināšanas un mācišanas jautajumi.

Ģimnazijā funkcioneja 4 klases, kurās gada garumā mācijās 111 skoleni; mācibas gada laikā slimibas un citu apstākļu dēļ izstājušies 5 skoleni, iestājies viens skolēns; mācības gada beigās skolā bija 107 audzēkņi, 55 zēni un 52 meitenes.
Pa klasēm skolēni sadalijās šādi:

Pēc tautibas visi skoleni bija latvieši;

pēc pavalstniecības 105 Latvijas pavalstnieki, 2 ārzemnieki;
pēc konfesijas 16 katoļi, 1 pareizticīgs, pārējie luterāņi;
pēc dzīves vietas 81 laucinieku bērns, 26 pilsētnieku bērni;
pēc vecāku sabiedriskā stāvokļa 61 lauksaimnieku un arendatoru bērns, 10 laukstrādnieku b., 8 rūpnieku un amatnieku b., 7 ierēdņu b , 9 namīpašnieku b un 15 strādnieku bērni.
Jaunākais 15 gadus vecs, vecakais 23 gadus.

Skolas nauda visās klasēs bija 80 Ls no skolnieka. No skolas naudas maksāšanas atsvabinati skolnieki kopumā par 2190 Ls. Atmaksājamās valsts stipendijas izsniegtas 6 skolēniem kopumā 320 Ls. Bez tam saņemts no “Kulturas fonda” trūcigo skolēnu pabalstam 100 Ls. Kopsumā Bauskas valsts ģimnazijas audzekņi pagājušā mācibas gadā pabalstiti ar 2610 Ls.

Ģimnazijas uzturešanai no valsts līdzekļiem atvēlēti Ls 36.634,44
No šīs sumas paplašinata biblioteka ar 186 grāmatām 583 Ls vērtībā un iegādāti citi mācibas līdzekļi par 1187 Ls. No skolas naudam ieņemts 6530 Ls, no iestašanās naudam 128 Ls, kopā 6658. Viena skolena audzinašana ģimnāzijā notecējušā gadā valstij izmaksājusi 275 Ls.

Par higienisko stāvokli skolā un bērnu veselibu rūpejas skolas ārsts, kurš divreiz gadā izmeklejis katra audzekņa veselibas stāvokli. Svarigakie novērotie defekti bērnu veselībā – mazasiniba, īsredzība, mugurkaula izliekšanās un plaušu dziedzeru iekaisums.

Ģimnazijā joprojam darbojas skolnieku kooperativs. No jauna nodibinats “rezerves meitiņu” pulciņš.
Skolas disciplina kā ģimnazijas sienās, tā ārpus tām bijusi apmierinoša.

Mācibas darbs skolā veicies sekmigi.

No I. kl. 26 skolniekiem pārcelti nākošā augstakā klasē 18,
no II. kl. 20 pārcelti 18,
no III. kl. 26 pārcelti 20 skolnieku;
ja tiem pieskaita tekošā gada 35 abiturientus, tad sekmigo mācibās skolnieku skaits būs 91.

Pārbaudijums rudenī nolikts 13 skoleniem, to tiem vienā priekšmetā 7 un divos priekšmetos 6. Uz otru gadu klasē vāju sekmju dēļ atstāti trīs audzekņi.

Pilnu ģimnazijas kursu tekošā mācibas gadā beiguši 35 audzekņi, no kuriem gatavibas apliecibas saņēma:

1. Ātrens Eduards,
2. Bērziņš Helena,
3. Briņķis Natalija,
4. Cālitis Kārlis,
5. Dilevičs Julija,
6. Dreizers Jānis,
7. Dubinskis Austra,
8. Dumpis Zinaida,
9. Kandrovičs Nikolajs,
10. Klāvsons Olga,
11. Kociņš Arvids,
12. Kreitenbergs Vilis,
13. Lejiete Olga,
14. Liepa Marija,
15. Paušs Vilis,
16. Pūtelis Hermanis,
17. Roznieks Valters,
18. Seskis Jānis,
19. Sīlis Edvins,
20. Sīlis Marija,
21. Šalts Edgars,
22. Šļūka Irene,
23. Šmits Arija,
24. Šņore Vallija,
25. Šulcs Austra,
26. Viškers Paulis,
27. Vītoliņš Valentine.

Apliecibas par ģimnazijas kursa beigšanu saņēma:

28. Beinerts Imants,
29. Bikšus Ludvigs,
30. Dzelzkalns Monika,
31. Laugals Alma,
32. Muberts Arturs,
33. Selens Alfreds,
34. Turķis Tereze,
35. Vīķe Alvīne.

Paidagoģiskās un skolas padomes vārdā jaunos absolventus apsveica direktors Pakalniņš, uzaicinadams to kā “dzīves cerību visskaistāko ziedu” nepārtraukt to garīgo darbu, kuru viņi strādājuši skolā, un novēlēdams viņiem kļūt par krietniem savas valsts un tautas dēliem un meitām. Pēc tam jaunos absolventus apsveica daži iepriekšējo gadu absolventi u. c.

Pēc akta oficiālās daļas dir. Pakalniņš sirsnīgos vārdos atvadījās no vācu valodas virskolotāja K. Žiemas, kurš aiziet pensijā, pateikdamies viņam par pūliņiem skolas labā un novēlēdams saulainu mūža vakaru. Visi klātesošie nodziedāja “Nevis slinkojot un pūstot”. Kollegas pasniedza Žiemas kgam puķes, bet IV. klases audzekņi albumu.

Beidzot jāatzīmē, ka ar tekošo mācības gadu noslēdzas visgrūtākais posms Bauskas valsts ģimnāzijas darbībā. Visu laiku skolai bija jākaujas ar telpu trūkumu. Nebija iespējams nedz atvērt paralelklases, nedz nostādīt skolas darbību tā, ka tas būt vēlams saskaņā ar modernās paidagoģijas prasībām. Tagad ģimnazijai jau piešķirta zeme, kur tuvakos gados tiks uzcelts jauns skolas nams, līdz ar to viņai atvērsies plašakas perspektives. Jau pēc vasaras brīvlaika sakarā ar privātās I. Kļaviņas ģimnāzijas likvidēšanos ievērojami paplašināsies valsts ģimnāzijas darbība.

– – –
Kārlis Žiema, vācu valodas virsskolotājs Bauskas Valsts ģimnāzijā, tekošā mācibas gada noslēgumā aiziet pensijā. Žiema pieskaitāms pie paidagogu saimes vecakās ģeneracijas, pie tiem celmlaužiem mūsu izglītibas laukā, kuri likuši pamatus brīvai neatkarigai Latvijai. Veselus 46 gadus viņš nostrādajis tautas izglītibas druvā, dabodamies galvenā kārtā kā tautskolotajs dažados Bauskas apriņķa pagastos. Pēdejos divpadsmit gadus viņš veltijis Bauskas valsts ģimnazijai, piedalidamies pēdejās noorganizešanā un turpmakā izveidošanā. Tani pašā laikā strādajis ari sabiedrisku darbu kā skolotaju un citu organizaciju aktivs noceklis. Par nopelniem Latvijas labā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Mierīgu saulainu dzīves vakaru tautas darbiniekam!

< 1930 < 1931 > 1932 >

Ko teiksi?