1926. gads

< 1925 < 1926 > 1927 >

1925.-1926. mācību gadā Valsts Bauskas vidusskolā mācās 130 audzēkņi,

Valsts Bauskas vidusskolu beidz 22 audzēkņi.

Pilnu vidusskolas kursu tekošā māc. gadā beiguši un gatavibas apliecibas saņēmuši sekošie audzekņi un audzeknes:

1. Cunkušu Vera no Īslicas pag.
2. Franku Irma no Bauskas
3. Janzemju Alvine no Bruknas pag.
4. Janušku Rudolfs no Bauskas
5. Kugu Vera no Ceraukstes pag.
6. Kasparoviču Jēkabs no Skaistkalnes
7. Ķišķu Alfons no Lietuvas
8. Ķiģeļu Rudolfs no Žeimes pag.
9. Ķirveļu Vilma no Ceraukstes pag.
10. Līdaku Kārlis no Bauskas
11. Lediņu Emils no Bauskas pag.
12. Skaņu Alberts no Jaunsvirlaukas pag.
13. Stalgevicu Austra no Īslicas pag.
14. Šmitu Kārlis no Misas pag.
15. Teivenu Arno no Mežotnes pag.
16. Vanagu Lucija no Ceraukstes pag.
17. Vilipsonu Skaidrite no Jaunsaules
18. Vītolu Irma no Vecsaules
19. Zeidaku Ringolds no Bauskas
20. Zvirbuļu Irma no Stelpes pag.
Bez tam izsniegta aplieciba par pilnu vidusskolas kursa beigšanu
21. Galu Oļģertam no Codes pag.
22. Sipenieku Rudolfam no Codes pag.

Absolventu saraksts minēts no “Bauskas Wehstnesis” 1926-07-02: Parādīt

“Bauskas Wehstnesis” 1926-07-02 :

Valsts Bauskas vidusskola š. g. 13. junijā noslēdza mācības gadu, sarīkojot svinīgu aktu.

Oriģineli-krāšņi dekorētā zālē kuplā skaitā bij pulcējušies skolas jaunatne, daudz agrāko gadu vidusskolas absolventu, skolas bērnu piederīgo, kā arī vietejās sabiedrības kulturelako priekšstāvju.

Aktu ievadīja Bauskas latviešu draudzes mācitajs G. Turss ar attiecigu lūgšanu.
Pēc tam vidusskolas direktors P. Pakalniņš sniedza pārskatu par šīs mācības iestādes darbibu notecejušā gadā.

1925./26. māc. gadā vidusskolā, kā pedagoģiskie spēki, darbojas
11 personas,

8 vīrieši un
3 sievietes.

Noturētas 17 pedagoģiskas un 4 skolas padomes sēdes, kurās apspriesti visi svarigakie skolas dzives jautajumi.

Bez priekšmetiem, kuri ietilpst realskolas programmā, vidusskolā pasniegtas, kā neobligatoriski priekšmeti, krievu, angļu un latiņu valodas.

No 1925. gada 1. augusta slēgta pie vidusskolas sagatavošanas klase, tā ka vidusskolā pagājušā gadā darbojās tikai 4 klases,

kurās gada sākumā mācijās 130 skolnieku ;
gada laikā izstājušies no skolas 3 audzekņi ;
māc. gada beigās skolā bija 127 skoleni,
58 zēni,
69 meitenes ;

no viņiem

123 Latvijas un
4 Lietuvas pavalstnieki ;

pēc tautības visi latvieši,
pēc konfesijas

5 katoļi,
pārējie luterāņi ;

pēc vecaku sociala stāvokļa

lauksaimnieku un zemes arendatoru bērnu 80,
namīpašnieku 2,
skolotaju 2,
ierēdņu 6,
laukstrādnieku 10,
nodarbinātu tirdzniecibā kalpotaju 8,
amatnieku 15,
nezinamas profesijas vecaku 3 un
bez apgādniekiem 1 bērns.

Pa klasēm skolnieki sadalijās šādi:

1. klasē 44 ( 22 zēni, 22 meitenes ),
2. klasē 28 ( 13 zēni, 15 meitenes ),
3. klasē 31 ( 10 zēni, 21 meitene ),
4. klasē 24 ( 13 zēni, 11 meitenes ).

Par skolnieku veselību un higienisko stāvokli skolā rūpejas skolas ārsts. Divas reizes gadā pamatigi izmeklets katra skolnieka veselibas stāvoklis. No epidemiskām slimibam skolnieku starpā novēroti trīs saslimšanas gadijumi ar šarlaku.

Skolnieku pašdarbība izpaudās dažados audzekņu pulciņos. No jauna nodibināti stenogrāfistu un šachmatistu pulciņi.
Skolnieku kooperativs gada laikā apgrozijis preces Ls 322,55 vērtibā.

Skolnieku sekmes mācībās pārskata gadā raksturo sekošie dati.
Uz gada un pārbaudījumu sekmju pamata pārcelti nākošā augstakā klasē no

1. klases – 34,
2. klases – 18,
3. klases – 22 skolnieki.

Pēceksāmens nolikts 25 audzēkņiem:

vienā priekšmetā 17,
divos 5 un
trijos priekšmetos diviem audzēkņiem;
pēc priekšmetiem :
matemātikā 13,
vācu valodā 11,
vēsturē 3,
ķīmijā 6 un
fizikā 2 audzekņiem.

Ja pieņem, ka vismaz puse no pēdējās kategorijas audzekņiem pēceksāmenu izturēs, tad sekmigo mācībās audzekņu skaits, kopā ar tekošā gada absolventiem, būs 108, kas iztaisa 84 proc. sekmibas.

Vāju sekmju dēļ atstāti uz otru gadu klasē 3 skolnieki ; tāpat nepietiekošu sekmju dēļ izslēgts no skolnieku skaita, kā otrā gada skolnieks klasē, viens.

Skolas nauda notecejušā gadā bij Ls 40 pusgadā no skolnieka visās klasēs.

No skolas kārtas maksašanas atsvabinati 25 proc. trūcigo audzekņu kopsumā par Ls 2580 ;
bez tam trūcigajiem skolniekiem piešķirts valsts pabalsts par Ls 270 un
“Latvijas patstāvibas proklamešanas” stipendijas Ls 48 —

kopumā trūcīgie valsts vidusskolas audzekņi notecejušā māc. gadā pabalstiti par Ls 2898 [ 144.900 rbļ.].

No skolas naudam ienācis Ls 7640.

No valsts līdzekļiem skolas uzturešanai atvēletas šādas sumas:

1. personala algām Ls 28.186,14 ;
2. pārvaldes izdevumiem Ls 262,64 ;
3. saimniecibas izdevumiem Ls 534,60;
4. inventara jauniegādašanai un macibas līdzekļiem Ls 1645,58;
5. mācību un ārstniecibas materialiem Ls 300 ,

kopā Ls 30.928,96 [ 1.546.448 rbļ. ]

Viena skolnieka audzināšana vidusskolā notecejušā gadā valstij izmaksajuse Ls 186,68 (9.334 rbļ.), neierēķinot šai sumā skolas telpu apkurinašanu un apgaismošanu, ar ko vidusskolu joprojam pabalsta vieteja pašvadiba un par ko viņai nākas dziļa pateiciba.

Lai sekmētu uzskatamibas principu mācības vielas pasniegšanā, vidusskola pārskata gadā ievērojami papildinajuši mācības līdzekļu krātuvi.

  • Iegādatas 159 grāmatas 445 latu vērtībā ;
  • bez tam vidusskolai piešķirta Kulturas fonda biblioteka — 145 grāmatas 500 latu vērtībā.
  • Citi mācības līdzekļi iegūti kopsumā par Ls 1059,42.

- – -

Visus jaunos absolventus sirsnīgos vārdos apsveica ar sekmīgu vidusskolas kursa beigšanu direktors Pakalniņš, novēledams, lai

“viss tas patiesais, labais un daiļais, ko centušies dēstīt to sirdīs audzinataji, turpina pastāvet un attīstities viņu dvēselēs,
lai tie ideāli, kurus mēs lolojam sevī, un kurus tagadējā paaudze nespēj realizēt savā dzīvē, lai tie atrod savu piepildījumu iekš viņiem,
lai viņi, mūsu audzekņi un pēcnācēji, būtu ne tikai mums līdzīgi, bet visādā ziņā pilnīgāki, labāki un daiļāki, un lai sakarā ar šo arī pate mūsu dzīve un visa sabiedriskā iekārta taptu pilnīgāka un labāka.”

Vēl jaunos absolventus apsveica divu iepriekšejo gadu izlaidumu absolventi, pēc tam kāds no tekoša gada absolventiem savu biedru vārdā izteica dziļi izjustu pateicibu vecakiem un skolas audzinatajiem par visu labu, ko viņi no tiem paņēmuši.

Noslēdza aktu ar jūsmīgu valsts himnas nodziedāšanu.

Aktam sekoja absolventu muzikali-dramatiski priekšnesumi un omuliga saviesīga kopdzīve, kura ieilga līdz rīta gaismai. Grūti nācās absolventiem šķirties no iemīļotas skolas saimes, kurā tie pavadijuši vairakus gadus. P. P.

< 1925 < 1926 > 1927 >

2 komentāri »

  1. Austra teica

    2016-04-03 @ 20:26

    Labdien!
    Šī ir manas mammas Veras Cunkušs klase! Septītais pēc kārtas ir Ķišķis Alfons, vēlāk – ievērojams ainavu arhitekts, darbojies Latvijā, bet darba mūžu beidza Lietuvā Viļņā.

  2. Kredons teica

    2016-08-25 @ 09:48

    Neko jau dati. Sanāk, ka šeit izpausts valsts noslēpums :D

Ko teiksi?