2010-04-20

44. izstāde IC galerijā Siena
Pavasara saulgrieži

Tēma Bibliotēka, Skola , 2010-04-20 @ 11:33 , autors

Mākslas Dienas 2010 - http://makslasdienas.lv/

“Es tieši uz ielas eju tev klāt, es gribu ar tevi parunāt”

Imanta Ziedoņa dzejas rindas, kas aicina uz dialogu, saprašanos, toleranci un draudzību, ir izvēlētas par “Mākslas dienu” devīzi. Visā Latvijā tās norisinās no 13. aprīļa līdz 15. maijam. Mākslas dienu 2010 ietvaros valstī tiek rīkoti dažādi pasākumi, izstādes.
Mūsu skola nav izņēmums, tāpēc IC galerijā “Siena” atvērta 44. izstāde “Pavasara saulgrieži”, kurā skatāmi 7.a un 7.b klašu audzēkņu zīmējumi. Sekojot Mākslas dienu devīzei sadarbojāmies ar vizuālās mākslas skolotāju Aivu Linkeviču un latviešu valodas un literatūras skolotāju Teklu Zoni. Rezultātā tika organizēti pasākumi, kuros darbu autori stāstīja, kas viņus iedvesmojis zīmēšanas procesā.

Ieskats autoru komentāros:

Pēc ziemas vēlos zīmēt košās krāsās ( Lienīte Ruģele ),
Pavasarī pierasta lieta ir taureņi un puķes ( Sintija Volante ),
Pavasaris asociējas ar lietu, tāpēc zīmējumā redzams lietussargs
( Agita Solzemniece ).

Pateicamies darbu autoriem – Madarai Ārentei 7.b, Emīlam Starodubcevam 7.b, Ralfam Lejniekam 7.b, Loretai Straumanei 7.b, Agitai Solzemniecei 7.b, Sintijai Volantei 7.b, Martai Panteleiko 7.a, Beātei Šīmanei 7.a, Santai Dombrovskai 7.a, Edmundam Zalstrupam 7.a, Lienītei Ruģelei 7.a un Vitijai Viktorijai Vanagai 7.a.
Paldies arī skolotājām Aivai Linkevičai un Teklai Zonei!
Visi mīļi aicināti baudīt Mākslas dienas!

Imants Ziedonis

***

Es tieši uz ielas eju tev klāt,
Es gribu ar tevi parunāt,
Es gribu tev paskatīties acīs.
Es zinu, ka sacīs,
Ka tā nav pieņemts.
Lai teic, lai saka!

Ak, šī pieklājības spīdošā laka,
Kas cilvēkus ilgi vēl norobežos,
Kas cilvēkus pārvērš galantos ežos!
Vai drīkst tā uz ielas pieiet un teikt:
– Tu esi skaists, bet tu esi blēdis! –
Vai cilvēks var cilvēkam pieiet klāt
Un atzīties: – Šodien es neesmu ēdis. –
Un ko sacīs ļaudis un paša sirds,
Ja viņš pie svešiem cilvēkiem aizies
Un pieklauvēs: – Vai tu vari man
Iedot gabalu maizes? –
Ko sacīs ļaudis? Vai projām trieks
Un teiks, ka nav nekāda došana?
Un ko sacīs paša sirds par sevi?
Ka tā ir ubagošana?
Kāpēc tu domā,
Ka vārdi, teikti uz ielas,
Nav patiesi un nav īsteni?
Un kāpēc tu gaidi, lai atnāk kāds trešais
Un mūs drauga dzīvoklī iepazīstina?

Es iešu uz ielas katram klāt,
Kurā cilvēka dvēseles gaismu redz,
Un teikšu: – Es arī ilgi biju
Ļaužu norobežotības aizturēts.

Es arī ļoti ilgi biju
Starp tuviniekiem ieslēgts,
Pie desmit tuviem draugiem un paziņām,
Kā pie desmit stabiņiem pieslēgts. –

Bet tagad tieši uz ielas iešu tev klāt:
– Kā tu dzīvo, un kā tu cīnies?
Es gribu ar tevi parunāt. –

Par ko tu brīnies?

Avots: “Ceļmallapas”, 35.lpp., 1965.g.

makslasdienas.lv

Ko teiksi?